Man pēc izstādes atklāšanas jautāja - nu, Liene, kā Tu jūties? Esi priecīga, gandarīta, lepna? Es atbildēju, ka man vienkārši bija tāda sava veida labi padarīta darba sajūta.

Un šodien skaidrs, ka patiesībā līdz šim sevi nemaz novērtējusi neesmu. Par to, cik apjomīgs darbs ieguldīts, par to, cik fenomāla pacietība, kāda enerģija. Šī ir nākamā prasme, kas vienkārši jāapgūst - novērtēt sevi, savus talantus, savus panākumus. 

Tagad skaļi lepojos ar sevi. Ar savu pacietību, ar savu savdabīgumu, ar savu unikalitāti, ar savu vērīgumu un tendenci analizēt, strukturizēt. Lepojos ar savu vēlmi izzināt, mācīties. Lepojos ar savu cīņas sparu sevis labākas versijas veidošanas virzienā dienu no dienas.